Klientu portāls elektrum.lv

Eduarda Krauca biogrāfija

Eduards Rihards Kraucs dzimis 1898. gada 21.augustā Rīgā. 1923. gadā sācis strādāt kā fotoreportieris Latvijas laikrakstos. 1929. gadā Kraucs uzņem pirmos kino žurnālus – "Latvijas hronika" un "Pēdējā brīdī", filmas par tā laika aktuāliem notikumiem valsts un cilvēku dzīvē. Tāpat viņš veido pirmās skaņu hronikas, un Latvijas kino vēsture Kraucu pazīst kā skaņu hroniku tēvu latviešu kino. 1930. gadā Kraucs tiek angažēts vācu sabiedrībā UFA, bet vēlāk 1933. gadā atver savu foto darbnīcu Rīgā.

Ķegumā no 1936. gada līdz 1940. gadam Kraucs sevi apliecina kā meistarīgu un talantīgu fotogrāfu industriāla objekta fotodokumentēšanā. Lai gan tajā laikā jau ir pieejami šaurfilmu fotoaparāti, Kraucs izmanto samērā sarežģītu foto tehniku – stikla plates. Tas nav viegls darbs – ar smagu kameru uz statīva pārvietoties pa būvobjektu un fiksēt būves procesu. Taču darbs ar stikla plati ir kvalitātes mēraukla, tādā veidā radīti lieliski būves kopskati, izceltas interesantas konstrukciju detaļas un darbu norises, atspoguļojot Ķeguma spēkstacijas celtniecības procesa vienreizīgumu, par ko jebkurš interesents var pārliecināties, apmeklējot Enerģētikas muzeju un aplūkojot fotoattēlus, kas iegūti no Krauca uzņemtajiem stikla plašu negatīviem.

1940. gadā, sākoties Latvijas padomju okupācijai, Kraucs gatavo hronikas "Padomju Latvija", vēlāk turpina filmēt un veidot hronikas, nereti strādājot tieši frontes līnijās. Nacistu okupācijas laikā top filma "Sarkanā migla" par Baigā gada notikumiem.

Sakarā ar bažām par iespējamo savas profesionālās darbības vērtējumu nacistu okupācijas periodā, dokumentējot padomju teroru un tā sekas, 1944. gada oktobrī Kraucs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV, kur turpināja darboties filmu industrijā. Miris svešumā, Amerikā, 1977. gada 14. septembrī.

Personas datu apstrāde         Sīkdatņu politka      © AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.