Klientu portāls elektrum.lv

Vides informācija

Elektroenerģijas ražošanai Latvenergo koncernā tiek izmantots gan fosilais kurināmais – dabas gāze, gan atjaunīgie energoresursi (AER) – ūdens un vējš. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos.

  • Klimata pārmaiņas

    Siltumnīcefekta gāzu izraisītās klimata pārmaiņas ir viena no aktuālākajām globālajām vides problēmām. Latvenergo koncerna iekārtu modernizācija, aizstājot vecās, mazāk efektīvās iekārtas ar labāku tehnisko paņēmienu vadlīniju rekomendācijām atbilstošām iekārtām, ir nozīmīgs ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā.

     Latvenergo  aktivitātes   klimata pārmaiņu jomā ir atbilstošas  klimata pārmaiņu politikas mērķiem, kas noteikti   Latvijas  politikas plānošanas dokumentos  t. sk.  Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam un  Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Eiropas Savienības klimata mērķiem.

    Viens norādītājiem, kas raksturo saražotās enerģijas ietekmi uz vidi, ir oglekļa  dioksīda (CO2) emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību. Šis rādītājs raksturo atjaunīgo energoresursu un fosilā kurināmā patēriņa sadalījumu un efektivitāti- jo zemāka ir CO2 emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību, jo  lielāks elektroenerģijas īpatsvars ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem (galvenokārt izmantojot ūdens resursu Daugavas hidroelektrostacijās), un jo efektīvāk darbojušās termoelektrostaciju iekārtās (TEC-1 un TEC-2).    

    2016. gadā CO2 emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību ir 0,13 t CO2/MWhel, savukārt tikai Rīgas TEC ir 0,27 t CO2/MWhel. 2016. gadā koncerna kopējās CO2 emisijas intensitātes samazinājumu, salīdzinot ar 2015. gadu, nosaka hidroelektrostacijās izstrādātās enerģijas pieaugums par 36 %, kā arī TEC-2 elektroenerģijas izstrādes samazinājums kondensācijas režīmā.

    COemisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2012-2016)

     

      2012 2013 2014 2015 2016
    LE kopā, t/MWh (iesk. HES) 0,071 0,117 0,124 0,154 0,127
    LE kopā, t/MWh (tikai TEC) 0,253 0,286 0,268 0,291 0,267

     

    Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā  COemisija uz enerģijas vienību) atrodama šeit:

    2016. gadā kopā no AS “Latvenergo” sadedzināšanas iekārtām emitētas  1 112 734 t CO2. Tikai 52 t no tām radītas dedzinot dabas gāzi Lielvārdes kabeļu mezgla katlu mājā. Pārējo CO2 emisijas apjomu veido TEC-1 un TEC-2 emisijas.

    Papildus CO2  emisijai no sadedzināšanas iekārtām, sākot ar 2015. gadu,  uzsākta arī  CO2  emisijas uzskaite  no transportā izmantotās degvielas. Autotransporta radītās CO2 emisijas apjoms 2016.gadā ir 9.5 tūkstoši tonnu, kas veido nepilnu 1% no kopējā  CO2 emisijas daudzuma.

  • Eiropas savienības Emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS)

    AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 ir iekārtas , kuru dalība ES ETS ir obligāta. TEC-1 un TEC-2  oglekļa dioksīda emisijas tiek uzskaitītas un ziņotas atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības regulu prasībām.

    2013. gadā sākas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) trešais periods, kas atšķirībā no iepriekšējās kārtības nosaka, ka emisijas kvotas bez maksas tiek piešķirtas tikai siltumenerģijas ražošanai, un piešķirto kvotu apjoms pakāpeniski samazinās līdz 2020. gadam, sasniedzot 30 % no nepieciešamā apjoma

    Atbilstoši Latvijas republikas  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumiem Par emisijas kvotu  piešķiršanu iekārtu sarakstā  emisijas kvotu sadalei  2013.- 2020.gadam iekļautajiem operatoriem 2016. gadam Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 siltumenerģijas ražošanai ir piešķirtas 343 330 kvotas. Viena tonna CO2 emisijas ir ekvivalenta 1 kvotai.

  • Emisijas atmosfērā

    Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2, kā arī Lielvārdes kabeļu mezgla katlu mājā. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un   oglekļa monoksīds (CO). AS „Latvenergo” 2014. gadā  pārtrauca mazuta kā avārijas kurināmā izmantošanu TEC-2.  Līdz ar to abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos  izmanto  tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs  daudzums sēra dioksīda  (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska  cieto daļiņu emisija. Koksne tiek izmantota AS „Latvenergo” Ķeguma katlu mājā. To sadedzinot atmosfērā nonāk NOx, CO un cietās daļiņas. Ķeguma katlu māja ir galvenais cieto daļiņu avots, kas rada 0.66 t no kopējā AS Latvenergo cieto daļiņu daudzuma. 

    Emisijas atmosfērā 2016.gadā:

      NOx
    t
    CO
    t
    Cietās. d.
    t
    CO2
    t
    Koncerns kopā, t.sk.: 803,2 361,1 11,5 4,4
                AS "Latvenergo" 692,1 239,7 0,7 0,1
  • Ūdens resursu izmantošana

    Ūdens resursus AS "Latvenergo" izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai. AS "Latvenergo" ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni. 2016. gadā darbības nodrošināšanai patērēti 2 571 tūkst. m3 ūdens, t. sk. 2 405 tūkst. m3 virszemes ūdens, 108 tūkst. m3 pazemes ūdens un 58  tūkst. m3 ūdensvadu ūdens. Vienīgais virszemes ūdens resursu patērētājs ir Rīgas TEC-2, kas 2016.gadā  dzesēšanas sistēmās izmantojis 2 405 tūkst. m3 Daugavas ūdens. Savukārt, lielākais pazemes ūdeņu patērētājs (siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai) ir Rīgas TEC-1. Rīgas TEC-1 siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai  2016. gadā ir patērējis 63 tūkst. m3 pazemes ūdens.

    Ūdens resursu patēriņš 2016.gadā (tūkst m3):

      Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
    Koncerns kopā, t.sk.: 2410 146 90 2646
                AS "Latvenergo" 2405 108 58 2571
  • Notekūdeņu novadīšana

    Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi. TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanasiekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

    Novadītie notekūdeņi 2016.gadā (tūkst m3):

      Novadīti kanalizācijas sistēmā Novadīti vidē
    (normatīvi attīrīti)
    Koncerns kopā, t.sk.: 2683 41
                AS "Latvenergo" 2649 4
  • Bioloģiskā daudzveidība

    Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie   virziens šajā jomā   zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

    Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Latvenergo koncerns ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā un Daugavas krastu nostiprināšanai un inženieraizsardzības būvju uzturēšanai. 2016. gadā šajās programmās veikti maksājumi attiecīgi 1 035,5 tūkstoši EUR un  1 452.3 tūkstoši EUR. 2017. gada sākumā stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz Daugavas krastu stiprināšanas izdevumu segšanu. Turpmāk šie izdevumi tiks segti no dabas resursu nodokļa par elektroenerģijas ražošanai HES izmantoto ūdeni.

    Zivju resursu atjaunošanas izdevumi tiek novirzīti zivju populāciju mākslīgai atražošanai, tādējādi minimizējot  Daugavas HES radīto ietekmi uz tām. 2016. gadā Daugavas baseina zonā ielaisti 664,7 tūkstoši laša un taimiņa smolta un mazuļu, 884,3 tūkstoši zandarta, sīgas un vimbas mazuļu, kā arī 5,8 miljoni līdakas un nēģa kāpuru.

    Latvenergo koncerns 2016. gadā turpina sadarbību ar biedrību „Mēs zivīm”. 2016. gada maijā Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvēs veikta 400 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanas veicināšanai.

    Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Pazeminot Ķeguma HES ūdenskrātuves ūdens līmeni, ievēroti HES darbības optimāli režīmi un sadarbībā ar „Mēs zivīm” organizēta atsegto platību apsekošana.

    Ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju izpēte Daugavas baseinā
    Sadarbībā ar Latvijas un ārzemju ekspertiem turpinās 2013. gadā uzsāktā ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā izpēte. 2016. gadā Latvenergo koncerns sadarbojās ar Zviedrijas zinātniekiem un energokompāniju pārstāvjiem, lai apzinātu ārzemju pieredzi un tālākos soļus, lai izvērtētu iespējas atjaunot ceļotājzivju dabisko atražošanos Daugavā. Projekta ietvaros organizēti informatīvie pasākumi un sākta sadarbība ar Ogres novada pašvaldību. 2017. gadā Latvenergo koncerns turpinās izpēti. Izpētes rezultāti tiks izmantoti, lai papildus esošajām aktivitātēm vērtētu un plānotu citus zinātniski pamatotus zivju resursu aizsardzības pasākumus Daugavā, veicinot zivju resursu dabisko atražošanos.

  • Vides prasību izpildes uzraudzība

    Vides normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai AS "Latvenergo" aktīvi sadarbojas ar valsts vides institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, organizējot ietekmes uz vidi novērtējumu, pildot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības jautājumiem.

    2016. gadā AS "Latvenergo" nav notikušas bīstamo ķīmisko vai citu piesārņojošo vielu noplūdes vidē, nedz arī konstatēti citi pārkāpumi.

    2016. gadā AS „Latvenergo” veiktas četras LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts vides dienesta plānveida pārbaudes. Par AS "Latvenergo" darbību 2016. gadā nav saņemti būtiski aizrādījumi vai sankcijas no kontrolējošām institūcijām.

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.